Sēklinieka ūdenstrūce
Latīņu val.: hydrocele Skaidrojums: gr. hydor ūdens + kēlē pampums, trūce. Starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados uzkrājas serozs šķidrums (no dažiem ml līdz 2—3 1)

Tas ir iedzimts uretras atveres attīstības defekts. Dažādās valstīs hipospādiju sastropamība ir ļoti variabla un tas svārstās no 1/ 4000 līdz 1/ 125 jaundzimušo pēdējais skaitlis attiecās uz ASV 1990.gadu
Cēloni – genetisks pericentriska 16 hromosomas inversija.

Prostata ir viens no galvenajiem iekšējiem dzimumorgāniem ,kurš anatomiski lokalizējās zem urīnpūšļa aiz taisnās zarnas un caur to iet urīnkanāls .
Prostata jaundzimušam zēnam ir zirņa lielumā,tad tā aug lēni un vienmērīgi līdz puberitātei ,pēc tam tā sāk strauji attīstīties un savu normālo lielumu sasniedz ap 20 gadiem . Adenomatiska prostatas hipertrofija sākās apmēram ap 30 gadiem un histoloģiski vairākiem pacientiem konstatē adnomatozās šūnas .
Ap 50 gadiem šīs šūnas jau sastop 50% pacientu ,bet ap 80 gadiem 75% pacientu.