Vīrietības noriets

Andropauzi tautā sauc arī par vīriešu klimaksu. Andropauze izpaužas ļoti līdzīgi kā sieviešu klimakss, tās cēlonis ir testosterona, DHEA, somatotropā hormona samazināšanās vīrieša organismā; ja izdodas atjaunot šo hormonu līmeni, tad var novērst andropauzes izpausmes.

Cilvēka novecošana sākas ar viņa reproduktīvās, tas ir, pēcnācēju radīšanas funkcijas samazināšanos. Andropauzē viens no redzamākajiem simptomiem ir vīriešu dzimumhormona testosterona samazināšanās.

Vīriešiem atšķirībā no sievietēm nenotiek straujš dzimumhormonu kritums, bet gan pakāpenisks, lēns, ilgs samazinājums. Tas sākas ap 30-40 gadiem un turpina kristies pa 1-2% gadā. Vīriešiem 80 gados ir tikai 40% no vajadzīgā, tas ir, normālā testosterona līmeņa, kas ir 25 gados. Taču daudzas hroniskas slimības - hipertonija, cukura diabēts, išēmiskā sirds asinsvadu saslimšana utt. - hormonu līmeni pazemina par 10-15%.

Vīriešiem ap 40 gadiem jau var vērot pirmās andropauzes pazīmes, ko var sadalīt vairākās grupās: urinēšanas un dzimumfunkciju traucējumi, dzimumtieksmes vājināšanās, vīrietim nav tieksmes nodarboties ar seksu, orgastiskie traucējumi - saldkaisles izjūtu samazināšanās.

Urinācijas izmaiņas: biežas čurāšanas, īpaši pa naktīm un mazām porcijām, vāja urīna strūkla, grūti sākt urinēšanu, urīna nesaturēšana

Erekcijas traucējumi andropauzē - ilgāk jāpūlas sasniegt erekciju, erekcijas stiprums mazinās; šis simptoms ir pirmajā vietā un sastopams 46% andropauzes pacientu.

Samazinās arī dzimumorgāna galviņas jutīgums, pacients sūdzams ka nejūt partneri, tas ir cēlonis erekcijas noturības vājumam un dzimumakts var beigties bez spermas izšļākšanās.

Notiek izmaiņas arī ejakulācijā - sēklas izšļākšanā: pāragra spermas izšļākšanās, samazinās strūklas spēks (spermai ir jāizlido, bet ne jānotek), samazinās izšļāktā ejakulāta, tas ir, spermas daudzums, jo vīriešu sēkliniekos notiek deģeneratīvas izmaiņas - atrofējas spermatozoīdus producējošās šūnas, tas īpaši manāms ap 60 gadiem.

Izmaiņas seksuālajā uzvedībā:samazinās ejakulāciju - dzimumaktu biežums. Ap 25 gadiem vīrietis veic vidēji 4-6 dzimumaktus nedēļā, ap 50 gad.1-3 dzimumaktus nedēļā, ap 70 gad. vīrietis veic 3-4 dz. aktus mēnesī, bet ap 80 gadiem veic 1, 7-2 dzimumaktus mēnesī. Vīriešiem ap 40 gadiem pieaug tieksme kontaktēties ar gados ievērojami jaunākām partnerēm, bieži vien divreiz jaunākām par sevi, jo kļūst arvien grūtāk uzbudināties uz sava vecuma partnerēm, jo tām samazinās sekundārās dzimumpazīmes: mazinās viduklis, parādās celulīts, kājas paliek resnākas, tāpat negatīvi mainās krūšu forma un lielums; ir pierādīts - jo vīrietim ir lielāka spēja uz dzimumuzbudinājumu, ko lielā mērā nosaka dzimumhormona koncentrācija asinīs, jo mazāku lomu spēlē sekundārās dzimumpazīmes un skaistuma faktors. Šādi vīrieši ir spējīgi kontaktēties ar diezgan lielu partneru diapazonu.

Šis vecums vīrieša dzīvē bieži vien raksturīgs ar ģimenes krīzēm, pieaug šķirto laulību skaits un palielinās vecuma ziņā nevienlīdzīgo laulību skaits.

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi: pēkšņs sejas, kakla, ķermeņa augšdaļas apsārtums; karstuma izjūtas vēsā laikā, svīšana - šādi vīrieši rītā pamostas ar slapju kreklu, slapjā palagā, tāpēc tie jāmaina katru dienu; tā saucamie karstuma viļņi var uznākt arī dienā emocionāla pacēluma brīžos un izpaužas ar spēcīgu apsārtumu ko pavada profūza svīšana, asinsspiediena svārstīšanās, sirdklauves, sāpes sirds rajonā, reibonis, gaisa trūkuma sajūta.

Psihoemocionālas izmaiņas: uzmanības un atmiņas pasliktināšanās - šis simptoms sastopams 36% gadījumos no visiem andropauzes pacientiem, ātra nogurdinātība, bezmiegs, depresīvs stāvoklis: zūd interese par darbu, ģimeni un agrākajiem hobijiem, parādās domas par nolemtību, dzīves jēgas zudums, kas var pāriet pat domās par pašnāvību, parādās raudulīgums; vispārējās pašsajūtas un darba spēju pasliktināšanās, sakarā paaugstinātu uzbudināmību - nepamatotas dusmas un agresivitāte jeb naidīgums; praksē šādas parādības bieži vien novēro, ka pacients ir ilgstoši ārstējies pie psihiatra, sakarā ar smagu depresiju lietojis spēcīgas antidepresīvās zāles, kas, starp citu, pašas var būt impotences cēlonis, un bez īpašiem rezultātiem, bet pie kvalificēta speciālista bieži vien šādas problēmas atrisinās dažu nedēļu laikā.

Muskuļu masas samazināšanās dēļ rodas nepamatotas multiplas vai ģeneralizētas sāpju un spiedošas sajūtas visā ķermenī, galvenokārt muskuļu cīpslu rajonā, muguras jostas rajonā; ja šāds pacients griežas pie ģimenes ārsta, tad bieži tas neko neatrod un tiek noteikta diagnoze - hipohondrija. Zinātnieki ir pierādījuši, ka vīrietis pēc 30 gadiem zaudē apmēram 1% savas muskuļu, kaulaudu - "liesās ķermeņa masas" gadā, tā vīrietis ap 60 gadiem ir jau zaudējis 30-40% no savas "liesās ķermeņa masas", bet svars tajā pašā reizē pieaug uz taukaudu un saistaudu rēķina.

Izmaiņas orgānos un audos:muskuļu masas, spēka, darbspēju samazināšanās; 1983. g. doktors Foresta pierādīja saistību starp osteoporozi un testosterona līmeni. Osteoporoze ir kaulaudu blīvuma samazināšanās; šādiem cilvēkiem mazākais trieciens var lauzt kaulus un īpaši raksturīgs iegurņa kaula kakliņa lūzums; zinātnieki ir pierādījuši, ka vīrietim pēc 40 gadiem līdz 70 g. kaulu blīvums samazinās par 15%, viens no astoņiem vīriešiem 50 gadu vecumā slimo ar osteoporozi; šādos gadījumos novēro auguma nelielu samazinājumu par 1-2-3 cm.

Parādās izteiktas aptaukošanās pazīmes - tā saucamais alus vēderiņš. Amerikāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka vīrietim ar lieko svaru testosterona līmenis ir divreiz mazāks, taukaudiem ir vēl viena nelaba ietekme uz vīrieša hormonu līmeni: tur notiek tā jau "mazā testosterona" aromatizācija - tas ir, pārveidošanās par sievišķajiem dzimumhormoniem.

Āda paliek plāna un atrofiska, īpaši raksturīga sausa āda, un to var izskaidrot ar to, ka testosterons stimulē ādas tauku dziedzeru sekrēciju, ātri parādās ādas novecošanās pazīmes - krunkas. Dārgie vīrieši, ja jums ir parādījusies sausa āda, tad tas bieži vien ir pirmais andropauzes simptoms, ka jāvēršas pie profesionāla speciālista un jāpārbauda testosterona līmenis asinīs.

Negatīvas pārmaiņas analīzēs: vīriešu hormona testosterona samazināšanās, sieviešu hormonu pieaugums - vīriešu hormonu vietu ieņem nevēlamie sieviešu hormoni, sarkano asinsķermenīšu samazinājums - tā 1981. gadā amerikāņu ārsti Najen u kol pierādīja, ka pacientiem ar dzimumhormona deficītu asinsķermenīšu koncentrācija samazinās par 10% un, atjaunojot šo hormonu līmeni, var pilnīgi likvidēt mazasinības izpausmes. Holesterīna un citu asinsvadu sklerozi veicinošo substanču pieaugums.

Feminizācija - sievišķo dzimumpazīmju parādīšanās, sekundārā (ar dzimumu saistītā) apmatojuma samazināšanās; ir runa par apmatojumu padusēs, kaunuma trīsstūrī un bārdu, raksturīgi, ka šādi vīrieši reti dzen vai vispār pārstāj dzīt bārdu, balss paliek augstāka, ar sievišķu pieskaņu, iegurņa kaulu paplašinājums, tauku izgulsnēšanās uz dibena pēc sievišķā tipa, plecu sašaurinājums, ginekomastija - sievišķo krūšu parādīšanās. Vīriešu dzimumorgānu atrofija - dzimumlocekļa samazinājums gan garumā, gan diametrā, sēklinieki paliek mazi kā zirnīši un mīksti.

Sirds-asinsvadu sistēma: pēdējā laikā zinātnieki pierādījuši, ka vīrietim, samazinoties testosterona līmenim asinīs, strauji pieaug sirds-asinsvadu slimību risks, jo, samazinoties testosteronam, strauji pieaug aterosklerozi izraisošo holesterīna frakciju daudzums.

Testosteronam piemīt līdz šim vēl neizpētīta aizsargājoša iedarbība uz asinsvadu sieniņām, protams, ne tikai uz sirds asinsvadiem, bet arī uz kājas un dzimumorgānus apasiņojošiem asinsvadiem. Zinātnieki ir pierādījuši, ka dzimumlocekli apasiņojošā asinsvada diametrs ir 2x mazāks par sirds vainagartēriju diametru, un, ja pacientam parādās problēmas ar potenci, tad drīz var gaidīt problēmas ar sirdi, un, ja vēl tiek lietota viagra (bez ārsta kontroles), tad šīs problēmas ilgi nebūs jāgaida, tāpēc mēs šādos gadījumos iesakām visiem pacientiem pārbaudīt sirdi.

Tāpat zinātnieki ir pierādījuši: ja atjauno dzimumhormonu līmeni, vīrietim bieži vien daļēji atjaunojas arī asinsrite dzimumloceklī

Zinātnieki pēdējā laikā ir pierādījuši, ka vīriešiem pēc 40 gadiem, ja ir ilgs testosterona deficīts, var mazināties tolerance pret insulīnu un pat rasties cukura diabēts.

Vēlētos pievērst visu pacientu uzmanību, ka andropauzes gadījumā ir sastopams ģeneralizēts un izteikts nespēks, ko atrod 41% gadījumos, tas ir otrajā vietā aiz erektilās disfunkcijas.

Testosteronam ir milzīga nozīme asiņu koagulācijā (sašķidrināšanās) regulēšanā

1988. gadā Parīzes, Brousas hospitāļa ārsts Claire Bonithon-Kopp, pierādīja, ka samazināts dzimumhormona līmenis ir cēlonis pastiprinātai asinsrecei, kas savukārt var radīt kāju vēnu, galvas asinsvadu, sirds asinsvadu trombus, jo ne velti ģimenes ārsts, protams, vajadzības gadījumā, nozīmē "sirds aspirīnu". Tātad zems testosterona līmenis var būt sirds išēmiskās slimības veicinātājfaktors.

Samazināts dzimumhormona līmenis ir cēlonis imunitātes vājumam, kas izpaužas ar balto asinsķermenīšu limfocītu samazinājumu, kas savukārt var būt cēlonis hroniskiem iekaisumiem, ļaundabīgiem veidojumiem, šo parādību izmanto vīrusu infekciju ārstēšanā un pat AIDS.

Andropauzes pacientiem pieaug lielāka varbūtība saslimt ar ļaundabīgu audzēju.

Vispārinot visas andropauzes izmaiņas, var teikt, ka tās noved pie vīrieša dzīves kvalitātes izteikta krituma un pāragras novecošanas.

Andropauzes iestāšanos var paātrināt daudzi faktori:

1. slimības, kas izraisa vīriešu hormona samazināšanos,
2. ilga alkohola lietošana un lielās devās,
3. smēķēšana,
4. hipertoniskā slimība,
5. ilga dažādu kaitīgu medikamentu lietošana,
6. diētas kļūdas,
7. mazkustīgs dzīves veids,
8. psiholoģiskās problēmas.

Neskatoties uz šo visu simptomu draudošo un fatālo raksturu, es aicinātu nevienu nekrist panikā - mūsdienu medicīna ir stipri progresējusi un ir parādījušās daudzas šo hormonu līmeni atjaunojošas un optimizācijas metodes - pašlaik vecākais pacients, kuram veiksmīgi ir izdevies palielināt (dabiskā veidā) dzimumhormonus, ir 77 gadus vecs

16. marts 2012                                                                                                                                                                                dr. Jānis Orbidāns,