Tas ir iedzimts uretras atveres attīstības defekts. Dažādās valstīs hipospādiju sastropamība ir ļoti variabla un tas svārstās no 1/ 4000 līdz 1/ 125 jaundzimušo pēdējais skaitlis attiecās uz ASV 1990.gadu
Cēloni – genetisks pericentriska 16 hromosomas inversija.

Patoģenēze - nepietiekošs DHT, testosterona līmenis ,nenotiek pilnīga dzimumorgānu formēšanās,kas notiek grūtniecības otrajā trimestrī –veidojās tā saucamais daļējais intersekss variants . Pēdējie pētījumi liecina ,ka pie vainas ir dažādu teratogēnu medikamentu lietošana un ir runa par dietilstilbistrola un sintētisko estrogēnu lietošanu ,ka šīm lietotājām 20 reizes vairāk dzimst zēni ar hipospādiju - 2008 gada pētījumi.Tā komplicējas ar impotenci sakarā ar penis kurvatūru un ar neauglību, ko izraisa proksimāli novietota kanāla atvere. Proksimāli novietota urīnkanāla atvere traucē normālu spermas izšļākšanās procesu ,pastāv liela varbūtība ka sperma nenonāk makstī ,vai arī tās daudzums ir nepietiekšs.
Prognoze: parasti ir 100 % labvēlīga ,tikai laikus –parasti pirmajā gadā tiek veikta uroplastikas operācija .

24.jūnis 2008.gads. dr. Jānis Orbidāns